Sēžu pēcpusdienas saulītē un lasu Klubu. Nezinu, par ko ir stāsts un kas man galvā tai brīdī saslēdzas, bet iedomājos, ka jāpiereģistrējas kādā iepazīšanās portālā. Tā, lai dzīve interesantāka. Ar savējiem čaļiem esi čoms, par vietējiem man lielas intereses nav, bet kafejnīcās sēdētāja, čalotāja un ar tūristiem flirtētāja ar neesmu. Diezgan jau kautrīga latviešu meitene. Un labu laiku brīva. Kas cits atliek – jāpaskatās, kādus vīriešus tā virtuālā pasaule Latvijā piedāvā. Sacīts, darīts – ļaujos spontanitātei un prasu Muižai padomu. Otrapuse.lv, viņai mamma ar tur iepazinusies. Okei – pēc 10 min. esmu jau piereģistrējusies, godīgi aizpildījusi anketu, ielikusi seksīgu pašiņa-tīksmiņa (selfija) bildi un šovs var sākties.

Pārņem azarts un arī nostaļģija. Atceros savus tālos 16, kad Vācijā, ciemojoties pie audžutēva, atklāju interneta un čata pasauli. Pirmās naktis vispār nevarēju atrauties no jaunajiem virtuālajiem apvāršņiem. Atbraucot atpakaļ uz Latviju, maisam gals bija vaļā un vairākus gadus ar draudzeni Gintu vēl apciemojām interneta kafejnīcas, čatojām, ircojām, iepazināmies un gājām uz čata tusiņiem. Bij forši! Pēcāk nāca Zelta Zivtiņas mobilais čats, kur iepazinos ar savu pirmo draugu. Un tad vēl bija arī oho.lv laiki, kad īsinājām ofisa darba dienas, pļāpājot par un ap neko. Rakstīt man patīk, jā 🙂

Vakara gaitā par maniem „iepazīšanās portāla” lieciniekiem kļūst vēl kādi 6 cilvēki, kam interesē, ko un kā raksta, kādi džeki, kādas bildes utt. Daudz komentāru un smieklu. Bet katrā jokā tikai daļa joka. Jāsecina, ka normāli bombī, spēju tik atbildēt, vīrieši tai Latvijā acīmredzami ir. Kā tas nākas, ka brīvi? Parasti normālu un brīvu neesot. Hmm. Pirmā vakara bilancē iekrīt ap 100 vēstulēm. Apskates statistikā, „komplimentos”, acu piemiedzienos un vēl visādās fīčās es neorientējos un jāsaka, ka slinkums iedziļināties. Pagaidām tikai cenšos atbildēt un apjēgt, kas te notiek, īpaši nepētot profilus. Man interesē, cik oriģinālam džekam jābūt, lai piesaistītu uzmanību un man gribētos viņam atbildēt. Uz čaviņas-pļaviņas, smaidiņu, sirsniņu, kā tev ietiņās man laikam nestāv, tos laižu garām, bet ir tomēr tādi, kas ar kaut ko paņem. Pirmajā vakarā tādi ir 3. Nav slikti! Priecājos kā mazs bērns par jaunu rotaļlietu 🙂

Jūtos gan arī nedaudz nodevīgi, kā veicot slēptu sociāli antropoloģisko pētījumu, un jau redzu, kā es par to visu ieblogošu. Kā nekā esmu drošā attālumā un uz randiņiem iet man nav iespējas. Girls just wanna have fun! Tai pat laikā izbaudu, cik foršs šis instruments ir manas sievišķās pašapziņas-enerģijas, kas pēdējā laikā pavisam noslāpēta, celšanai.. Pēkšņi tu visiem esi skaistā, jaukā, lieliskā! Nekādu spēļu, mēs esam iepazīšanās portālā – skaidri un gaiši – vienam vajag seksu, otram nopietnas attiecības, trešajam flirtu. Izvēlies, ko vēlies – visām gaumēm. Ar vieglu smaidu pakoķetē, pašapliecinies, pacietīgi apmainies ar īsām vēstulītēm, un kuram no mums gan dziļi sirdī nevīd cerība – a ja nu….

Madara prasa, cik es viņai maksāšu par šī portāla atklāšanu. Saku, ka jānodefinē rezultāts – veiksmes kritērijs. Vienojamies – kāzas – un kārtīgi nosmejamies :))