Pāriet uz galveno saturu
LAT
LAT
ENG
Elīna Žagare
Sākums
Kailums
Prakses
Dziļā klausīšanās
Klusuma skola
Soul writing
2025
2024
2023
2022
2021
2020
senas dzejas
Piedzīvojumi
Marokenrols
Santjago ceļš
Galerija
Roņu sala
Kolāžas
Par mani
Ceļš
31. decembris, 2020 pl. 11:24,
Nav komentāru
Sniegs ir nokusis, bet gaišums sirdī palicis
Dievs mani kā mazu bērnu pie rokas ir paņēmis
Un ved ārā tumsā pirms rīta ausmas nenoguris
Es nevaicāju, kur, kāpēc, cik ilgi…
Kaut ceļš šķiet neskaidrs un tāls
Es aplūkoju savu Pavadoni tuvāk,
Un viņa vaigs ir rāms
Es ticu viņam arī tad, kad klūpu,
Jo maigi tieku piecelta arvien
Mēs ejam ilgi, un es vairs par to nedomāju
Nav vairs ne sākuma, ne beigu,
Ne steigas
Ir tikai ceļš, kurš top par manām mājām
Ray Lynch | What to remember to be Happy
Nav komentāru
Komentēt
Vārds *
E-pasts *
Tavs komentārs
0
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.