Sveiki, draugi, šī trakā gada pēdējā dienā :)

Mani līdz sirds dziļumiem aizkustināja šī rīta mīlestības vēstule no Lutera draudzes un iedvesmoja šajā intīmajā atklāšanās aktā padalīties tālāk.. jo es jau kādu laiku zinu, ka mani procesi nav tikai par mani.

Es neesmu draudzes locekle, es neesmu luterāne. Es sen vairs neesmu arī baznīcā gājēja. Taču manas attiecības ar Dievu ir jau ļoti ilgas un ciešas. Ko tik mēs neesam kopā piedzīvojuši - kādas fāzes un kādas krīzes, šķiršanos un atkal salabšanu! No bērna izpratnes līdz nobriedušām un lolojošām attiecībām.

Ļoti spilgti atceros brīdi, kad 6-7 gadu vecumā Dievs mani aplaimoja ar savu klātbūtni kādā Adventistu baznīcā.. es lidoju un nesapratu, kas ar mani notiek. Šķiet no tā brīža es viņam pieķēros, un viņš ļāva. Un viņš veda. Kā rūpīgs un gādīgs vecāks. Kā Skolotājs. Vēlāk kā mīļotais. Viņš ļāvis sevi saukt daudzos vārdos. Un viņš ļāvis man daudz piedzīvot – gan sāpju, gan priekpilnu brīžu. Esmu pateicīga un pazemīga šīs klātesošās Mīlestības priekšā. Es daudz krītu un ceļos. Nomirstu un piedzimstu. Nemitīgi mācos iemiesot Viņu.  Tas ir ceļš, kuram nav ne sākuma, ne beigu.. no izmisuma pilniem kliedzieniem un asarām līdz rāmai pieņemšanai un gavilēm par šo miesas pilno un gar[š]īgo dzīvi.

Pats svarīgākais, ko es no viņa mācos – ir mīlēt jūs, mīlēt sevi, mīlēt visus līdzcilvēkus.. Visus. Bez izņēmuma. Tieši tādus pašus kā es – bieži nobijušos, noslēgušos, sarūgtinātus, dusmīgus, aizvainotus, izmisušus, priecīgus, smieklīgus, starojošus, perfektus un neperfektus. Tik dažādus un tik vienādus. Lai cik tas salkani varbūt izklausītos, mēs patiešām sirds dziļumos mīlam viens otru. Mēs esam sieti mīlestības saitēm.

Es mīlu jūs :) Es arvien mācos pateikt šos vārdus, uzrakstīt to ir vieglāk nekā pateikt skaļi.. es trenējos ar bērniem, es trenējos ar vecākiem, es trenējos ar draugiem..  pateikt patiešām šo tik svarīgo patiesību, kas varbūt bieži mūs ir ievainojusi… es nekad to netiku pateikusi savam brālim pirms viņš nomira. Un tagad es zinu, cik svarīgi ir to dzirdēt un nebaidīties teikt. No sirds.

Es jūs mīlu. Izmantoju šo brīdi kamēr mana sirds ir atvērta, pārpilna un manas subpersonības nav aizbāzušas man muti un atņēmušas datoru :))

Man ir sajūta, ka nākamais gads nebūs vieglāks vai ērtāks.. bet es domāju, ka ar kādu mīlestības gramu bagātāki mēs varēsim palīdzēt ne tikai paši sev, bet arī viens otram.

Paldies par kopā noieto ceļu un Mīlestības pilnu Jauno Gadu!