Tava balss manī tik dziļi atbalsojas un viļņojas

kā sen aizmirsta, silta melodija, kurā pagaidām atpazīstu vien dažus toņus

kā pasaka no bērnības, kurai atceros tikai sākumu

kā sapnis, kurš tepat vien ir, bet vārdos neļaujas ietērpties

Kā liela, liela Sajūta, kura man nepieder

Jo esmu tikai trauks,  caur kuru tā plūst