Perfektās sievietes vs Neperfektie vīrieši
20. janvāris, 2022 pl. 19:08,
Nav komentāru
Dikti gardi notiesāju Inka rakstu par mums perfektajām sievietēm ar neperfektajiem vīriešiem (vai otrādi) pie sāniem, un te jau nav ko piebilst, cik sasodīti patiesi tas viss ir, taču tas atgādināja man vienu interviju, kuru lasīju atkal tajā pašā slavenajā žurnālā. Lūk, jaunai sievietei ir skaidri zināms, kādam jābūt viņas nākamajam partnerim.. un vienā citā gabalā bija aprakstīts, kā jau nobriedusi sieviete mērķtiecīgi un apzināti piesaistīja savas dzīves ideālo “matchu”.. ak, tu, ragana, tāda :)) bet es neapšaubu, ka tā var notikt.
Mums taču katrai noteikti ir zināms, kādam ir un nav jābūt mūsu partnerim. Es sasmējos un nodomāju – paldies Dievam, ka man kosmoss atsūtīja tādu džeku, kādu es negribēju.. kurš galīgi neatbilda manām slēptajām iedomām un projekcijām un ar kuru es mūžam nesaietos, esot pie pilna saprāta.. un paldies dievam, ka mēs satikāmies tad, kad es biju jau zaudējusi daļu no sava “pilnā saprāta”.. citādi es turpinātu griezties savu projekciju un pārnešu virpulī.. savā gaidu un ekspektāciju blūzā.. nevis mācītos no tā neperfektā vīrieša tādas lietas, par kurām agrāk nenojautu.. un kurš mani patiesi pieņem un mīl komplektā ar visiem maniem tarakāniem. Bet es ilgi spirinājos..
Varam kopīgi pasmieties, kā anekdotē, ka ideālās attiecības ir tās, kurās abi partneri nolaiž savas ekspektāciju latiņas gana zemu, un sava patiesība tur ir.. Taču tas perfektums, kritiskums un prasīgums pret otru jau faktiski maskē mūsu pašu kompleksus.. kad esam lielākā mierā un saskaņā ar sevi (savu neperfektumu), arī otrs sāk šķist tīri sakarīgs.. mēs sākam redzēt cauri sev un otram.. sākam redzēt nevis mušu nokakātos melnos pleķus uz stikla, bet to foršo ainavu aiz loga.
Es tā ļoti novienkāršoju. Protams, ka attiecības ir sarežģītas. Un vienlaikus vienkāršas. Kā jau viss. Zen. Citām ir jābeidzas un citām ir jāsākas, atbilstoši mūsu izaugsmes programmai. Katrai slēdzenei sava atslēga. Blablabla
Bet šādas pašas traucējošas iedomas un zināšana mums ir par visu – darbu, kāds jāstrādā, pulciņi, kādi jāapmeklē mūsu bērniem, māja, kādā jādzīvo, auto, ar kuru jābrauc.. kā jāizskatās un kas jālasa.. un kādas puķes kaimiņam jāaudzē.
It kā mēs to patiešām varētu zināt :) labi, ka ir iespēja vismaz dzīves otrajā pusē mēģināt pārslēgties no prāta uz sirds frekvenci.. pajust, kas es patiesībā esmu…varbūt atklāsies, ka dzīve ir skaista? Biedējoša perspektīva, es zinu.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.