Ir ļoti ērti atrast vienu vainīgo, uz kuru uzprojicēt un novelt savu Tumsu. Lieta darīta un rokas mazgājam nevainībā. Taču Putina & Co Ēna izvilkusi gaismā ne tikai Rietumu “civilizētās” pasaules ēnas, bet arī mūsu katra individuālo ēnu, tik to savu ēnu jau visbiežāk neredz.

Putina tumsā izgaismojusies arī mūsējā. Mēs esam līdzatbildīgi notiekošajā, gribam mēs tam piekrist vai nē. Esam šokā, jo pēkšņi viss apspiestais, amorālais, nevēlamais un neveselais, ko nevēlamies redzēt un just, ir izlauzies ārā. Mēs katrs esam kļuvuši mazliet par slepkavu.

Un mums visiem dabiski gribas šo šoku kaut kā izreaģēt - metoties darīšanas un risināšanas virpulī.. vai arī meklējot mierinājumu lūgšanās un meditācijās. Stihisku un panisku emociju izlādi, viedokļu un komentāru izrakstīšanu, traukšanos uz robežu vai mākslīgu miera kultivēšanu un vibrāciju celšanu sevī var uzlūkot dažādi.. arī kā izvairīšanos no sāpēm, no spriedzes. Un tas ir cilvēciski.

Mēs varam un mums vajag atbalstīt, protestēt, dziedāt, meditēt, lūgties, ziedot, palīdzēt un izmitināt bēgļus (tikai nevaru sev nepavaicāt - kāpēc pirms 7 gadiem es nebiju ne tuvu tik atvērta pret Sīrijas bēgļiem un vēl vakar caur Baltkrieviju nākošajiem?)

Mēs to spējam – būt vienoti, cilvēciski un līdzjūtīgi. Krīzes brīžos. Taču ar to ir par maz. Vai, ja karš beigtos šodien, mēs būtu izmainīti, mīloši cilvēki un sabiedrība? Es šaubos. Joprojām ir savējie un svešie. Mēs joprojām paliekam virspusē..

Es piketēju un man ir kauns, ka tik ilgi esmu dzīvojusi, kā strauss, domājot tikai par pašas labumu un drošību. Kaŗš notiek visu laiku.. šis karš ir vienkārši man pietiekami tuvu. Šie cilvēki ir vienkārši vairāk manējie par citiem.

Tāpēc es nelūdzos par mieru, es nemeditēju par mīlestību, kaut arī zinu, ka nekā lielāka par to nav.. Tā vietā es mēģinu izturēt un sagremot savu un mūsu kolektīvo Ēnu un Tumsu. Es skatīšos uz to ar atvērtību, labestību un līdzjūtību līdz brīdim, kad tā tiks pieņemta un integrēta. Arī tad, ja mani pārņems dusmas. Tas nenozīmē, ka esmu pasīvi agresīva vērotāja vai bezpalīdzīga kurnētāja.. tas nozīmē, ka man nav bail nomirt, ja cilvēces apziņas lēcienam vajadzēs vēl lielāku tumsu.

Jā, es tagad ērti sēžu mājās drošībā un filozofēju. Tāpēc, ka mans lielākais darbs šobrīd notiek manī. Ja es un mēs katrs atzīsim un atradīsim Putinu sevī un to dziedināsim, ar to būs paveikts ļoti daudz.

Īstais eksāmens nav par to, cik naudas mēs saziedosim vai lūgšanas aizraidīsim vai piketus sarīkosim. Īstais eksāmens šajā haosā ir atrast savu galvu, sirdi un Dvēseli.