Daudz laimes dzimšanas dienā!

Manas dzīves melodijā šobrīd "skan" viens no svarīgākajiem un izteiksmīgākajiem elementiem – pauze. Klusums. Mūzikas teorijā māca, ka ir nepieciešams pareizi izturēt nošu ilgumu un pauzes, un to “garums” atšķiras. Tā kā es neesmu šīs melodijas autors, es tikai klausos. Un ļauju sevi spēlēt.. skanu.
Kolāžas kļūst lakoniskākas, baltie laukumi neaizpildīti, vai drīz paliks balta lapa - ne vārdu, ne attēlu? Tādas lapas šķiet jau man ir bijušas.. un vēl būs.
Ir 02:25 pēc Gustavo (lai piedod Arstarulsmirus) koncerta un es neguļu. Vēl viļņojos, bangoju. Tur kaut kas Bija. Es jūtu.
Es šovakar iztēlojos, kā būtu būt - tur, uz skatuves. Man šķiet, ka man patiktu. Un mans nabaga Ego gandrīz aizrijas ar tēju un nokrīt no krēsla. Krata man ar pirkstu: "Tu!! Nemaz nedomā…man to nodarīt". Bet Nebēdne Meitene tikai smejas...
Es šodien arī iztēlojos, cik forši būtu, ja es mācētu “rakstīt mūziku” ar saviem vārdiem. Kaut kāda iztēlošanās diena. Ņemot vērā, ka es nepazīstu ne notis, ne mūzikas instrumentus. Nu un… ?
Es satraucos par sīkumiem, bet nesatraucos par lielām lietām. Vai tad kāds neteica, ka jābūt otrādi? Es satraucos arī par to, ka es nesatraucos. Es iedzeru Nervus tēju un saku bezmiegam – Čau! Ko vēlies pavēstīt?Dienas laikā mēs parasti guļam, bet naktī pamostamies. Dienas laikā mēs varam no sevis aizbēgt, iejusties lomās un iztērēties sīkumos, bet vai varam paslēpties naktī? Vai Viņa ļauj Tev gulēt - Tava zem(es)apziņa?
Stargazer | Golden Dawn Arkestra
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.