Brīvdienās es iemācījos trīs lietas: pagatavot lielisku humusu bez visām nepieciešamajām sastāvdaļām, uzcept supersulīgu rabarbermaizi ar ļoooti daudz rabarberiem un smuki salocīt palagus ar gumiju (šī patiešām ir noderīga prasme).

Tāpat es pirmo reizi dzīvē gludināju gultas veļu un dvieļus.. nu, varbūt man bērnībā tas kādreiz bija jādara, taču savā pieaugušajā dzīvē es pat apģērbu izvēlos tādu, kas nav jāgludina. Loģiski.

Patiesībā es to gludināšanu sāku darīt nevis sev, bet Lāčplēša mājas viesiem. Un kamēr es iejutos apkopējas, apteksnes, rezervāciju menedžeres un mārketinga speciālistes lomā vienlaicīgi, man radās  jautājums - kāpēc priekš citiem es mēdzu censties vairāk nekā priekš sevis. Neizvērsīšu šo tēmu par novērtējuma un atzinības pelnīšanu (un man patiesi nav svarīgi gulēt gludinātā veļā), taču dzīvokļu izīrēšana manī negaidīti izgaismoja un palaida trigerus joprojām neatrisinātiem pašvērtējuma un perfekcionisma jautājumiem. Nu tā, ka BAM! Nesen ar Daniellu tieši runājām, ka šobrīd absolūti viss un jebkas (īpaši ikdienišķais)  mums kalpo par mācību poligonu.

Kaut kad bērnībā mans brālēns Edgars teica, ka mamma man to darba tikumiņu nav ieaudzinājusi.. laikam jau pieķēra pie sirds, ja reiz atceros (un, kā visi tuvie zinās, ar atmiņu man pēdējā laikā diezgan švaki :)), bet taisnība viņam bija  - vismaz klasiskais mājas un virtuves slidsolis man patiesi vienmēr ir nācis ar gariem zobiem un kurnēšanu. Man taču patika lasīt grāmatas, kādi putekļi un grīdas mazgāšana!? Un no virtuves tālāk.. Mamma laikam to savu pārnopietno, kluso un apzinīgo bērnu negribēja lieki tramdīt..(mammu, kā tur īsti bija? :))

Taču tagad, kad piespiedu brīvprātīgā kārtā man jābaro bērni, un priekš citiem jāmazgā grīdas, jāberž tualetes un jāgludina palagi, tur var palēnām noķert zināmu kaifu… sāk gribēties tā darīt arī priekš sevis. Kaut kāda jauna, netverama enerģija atbrīvojas tīrīšanas, mazgāšanas un gatavošanas procesā. Jā, es to nezināju! Zinu, ka daudzi to jau zina :)) Dzīve visu iemāca. 

Un šodien es sev uzklāju baltu galdautu, izņēmu noputējušos smalkos Kuzņecova traukus un uzcepu pasaulē visgaršīgāko rabarbermaizi! Varu pacienāt :)