I
aklie ved aklos
mēmie runā uz kurlajiem 
vergi valda pār vergiem
mirušie aprok mirušos
starp sirdīm ir kalni un ielejas
mēs mīlam sevis dēļ

II

tavas ilgas izrunā vārdus

tava sirds klejo vietās, kur nekad vēl nav bijusi

tu esi kauss un tu esi vīns
[Dieva] templis ir tavā dvēselē un altāris sirdī
kaimiņa seja atstarojas tavos rāmajos ūdeņos
tava atmiņa kļūst neaptraipīta 
tu ej pa gaismu kamēr gaisma ir tevī
tu meklē tur, kur tiec atrasts

Dzejnieks, kurš mūs visus padara par dzejniekiem

Viņa vārdi ir viņa neredzamais karaspēks

Viņš runā kā kalns ar līdzenumu un dzīvais ar mirušajiem

Viņš mīl mūs mūsu dēļ

Viņa nāvē mēs atrodam dzīvi un esam brīvi

tikai auglīgus kokus purina vai nomētā ar akmeņiem

un lapas dzied vienīgi vējā

lilijas zied vienu dienu, taču tā ir mūžība, kas pavadīta brīvībā