Mana klusēšana ir tuvāk patiesībai nekā mani vārdi
19. jūlijs, 2022 pl. 14:46,
Nav komentāru
Viņš
Viņš aiztaisīja acis, lai ieskatītos Svētajās acīs
Viņš ielika savu sirdi lūpās un dziedāja dziesmu, ko neviens nevar apklusināt
Viņš bija ābele, kas pumpuro un zied dienu pirms pārējiem kokiem, un Dieva dārzā šī diena bija mūžība
Viņš ēda citu augli no cita koka un bija apmierināts
Viņa dzīvā sirds piedeva slāpes, kas ved uz nedzīviem ūdeņiem
Viņš ielika sevi kā stūrakmeni, kā pamatu savam neredzamajam templim, un mūs kā mazus oļus izklāja sev apkārt
Viņa
Viņa nevarēja noticēt, ka līdzenums ir devis dzīvību kalnam
Viņa neredzēja, ka kore ir ceļš uz virsotni
Viņas sirds pacēlās pāri tās sāpēm
Auglīga zeme mūžīgi dod dzīvību un mūžīgi apglabā savus bērnus
Cilvēks
Daudzi ir cietumnieki, kas brīvi staigā pa ielām
Nevainīgie un vainīgie nav atdalāmi - nevienu noziegumu nepastrādā viens, visus noziegumus pastrādā visi
Ja tu nepieņem vainīgos, tu nekad nebūsi brīvs no tā, ko tie izdarījuši
Nebrīvs cilvēks atriebj sevi uz brīvu cilvēku
Vai nu cilvēks paceļas pie savas dievības vai novelk to lejā pie sevis
Maz ir bezspalvaino, kuri uzdrīkstas lidot vējā, un daudz spalvām apaugušo, kuri joprojām ligzdā [un mēs barosim ar knābi tos visus - gan ātros, gan lēnos]
Es
Mana klusēšana ir tuvāk patiesībai nekā mani vārdi, tici nepateiktajam
Sirds zina, ko mēle nekad nespēs izrunāt un ausis sadzirdēt
Kad mīla kļūst liela, tā paliek bez vārdiem
Mana darba beigas ir manas kaislības sākums
Tikai drošais uz kājām var dot roku tam, kurš klūp
Tam, kurš vēlas visu, ir jādod viss
patvaļīgs tulkojums un kompilācija Jesus the Son of Man | Kahlil Gibran [p. 98 - 141]
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.