Deviņpadsmit gadsimtus vēlāk

24. jūlijs, 2022 pl. 22:30, Nav komentāru

Deviņpadsmit [divdesmit vienu] gadsimtus vēlāk

Tavs vārds ir vai nu lūgšana vai arguments

Svētība vai lāsts

Mēs esam uzbūvējuši tev tempļus un krustus cēluši augstu

Mēs svaidāmies ar eļļām, bet tevi nepazīstam

Rožukronis un sakramenti noklusina mūsu ieslodzītās patības

Mēs neesam gatavi tavam priekam un smiekliem

Tu esi tāls kliedziens un arī kaislība

Mēs piesaucam tavu vārdu vietā un nevietā

Mēs uzrunājam viens otru

Starp šūpuli un zārku

Bet patiesībā ilgojamies pēc tevis

Bezgalīgās līdzjūtības

Tava māte ir starp mums

Arī Jūda staigā pa zemes virsu

Pēteris turpina noliegt

Kajafa un Annas tiesā vainīgos un nevainīgos

Poncijs Pilāts tevi bijā, bet apšauba un neriskē

Viņš joprojām mazgā rokas

Un te ir arī no važām atraisītie

Tavas zemes mātes un debesu tēva dēli un meitas

Kā putni debesīs

Atbalso tavu dziesmu

Un pasaule tos sit krustā katru dienu

Cilvēki sapņo tavu sapni

Bet nevar pamosties rītausmā

Kas ir viņu lielākais sapnis

Viņi deg ar uguni, kura nedod gaismu

Tava krustā sišana ilga varbūt stundu, taču mūsu krusta ceļš turpinās līdz laika beigām.

Patvaļīgs tulkojums un kompilācija Jesus the Son of Man | Kahlil Gibran [p. 142 - 173]

Beigas. Un Sākums.

Glezna "Christ in the storm on the sea of Galilee" 2014, Jānis Kalniņš

Nav komentāru