Es zinu, ka jāiztur
Bet kontrakcijas ir tik bieži
Ka nevar atelpoties
Tikai aizgūtnēm kampt gaisu
Neviens to manā vietā nevar izdarīt
Un pusceļu nav
Jo tā ir nāve
Sīkums par manējo
Bet par to Jauno
Es varu uzprasīt epidurālo
Lai gan šķiet jau par vēlu
Vai pieņemt viņa roku
Bet tas nav viņa bērns
Viņam vienalga
Bet man nav

savā nespēkā es esot stipra

bet es to nejūtu

šobrīd tie ir tikai vārdi no Bībeles

stipra es būtu, ja nevērtos ciet

Dzemdējot nevar atslābt un gaidīt
Kad viss notiks pats no sevis
Ir jāpiedalās 
Ir jāspiež, kad visvairāk sāp
Jāatspiežas pret sāpēm
Nežēlīgi
Pretēji visām let it go & surrender teorijām

Es kliedzu uz Dievu
Jo tas vairs nav izturams
Es elpoju, lūdzos un meklēju pozas
Es degu kā drudzī
Un izšķirošajos brīžos iekrampējos savās pēdējās gribas druskās
Un daru, kas jādara
Milimetru pa milimetram
Ļauju tam sevi plēst un plest
Ieslīdēt zemāk un dziļāk
Kā Daba paredzējusi
Saplūstu ar spiedienu un sāpēm

Bet šeit nav monitoru un vecmātes
Kas pateiktu, cik ilgi vēl
Tas dzen izmisumā
Neko nevar pasteidzināt
Es tikai zinu, ka tā ir lemts
Un iznākums nav zināms
Ir tikai cerība

Šī nav mana pirmā reize
Ķermenis visu atceras
Taču katru reizi tas ir kaut kas Jauns
Es gribu to Dzīvību likt sev pie krūts
No domas vien
Piens sariešas
Un asinis garša sakostajos zobos piemirstas
Žoklis atslābst
Dzemde ar

Vai Tu nāksi?
Šis Viss ir par Tevi
Mēs visi Tevi gaidām
Caur manu miesu un asinīm
Es Tevi barošu ar pienu
Un laimes asarām