Būt “ne-normālam” mūsdienās ir jaunā normalitāte,  kas bieži ir saistīta ar cilvēku apziņas paplašināšanos un garīgo evolūciju, ar intensīviem iekšējiem traumu un ēnu apstrādes procesiem. Es to redzu sevī, es to redzu apkārt. Problēma pagaidām ir tāda, ka šiem procesiem (garīgajiem/dvēseliskajiem/fiziskajiem "ne-stāvokļiem" un apziņas transformācijām), kuri ir tapšanas stadijā un ar kuriem pagaidām saskaras vēl salīdzinoši mazs procents cilvēku, nav atbalstoša mehānisma / speciālistu, jo nav uzkrāta pieredze. Tā arī tikai veidojas. Tādēļ vai nu tie nenormālie tiek iekrāmēti neirožu & psihožu, ezotēriskajā vai vēl kādā citā plauktiņā. Spitālīgie.

Tas man iet roku rokā ar šajā rakstā The Hypersane Are Among Us, If Only We Are Prepared to Look minēto terminu “hypersane” - pārmērīgu saprātu jeb hipersaprātu, kas ir atšķirīgs no veselā saprāta un ārprāta. Cilvēku apziņa jau labu laiku piedzīvo kardinālas pārmaiņas, taču lielais un smagais ķermenis / masa vēl pēc inerces turas pie bozes.

Nav daudz cilvēku, ar ko pārrunāt šīs lietas (bet ir!), jo tas izklausās pēc murga - tiem, kuri paši šajā ceļā nav devušies. Ir bail, jo psihes svārstības mēdz būt lielas, un patiesi var būt nepieciešama medikamentoza palīdzība, taču vairāk ir bail par to, ka esi viens savā “nenormālībā”, ka neviens tevi nesaprot. Ir bail izkrist, atšķirties, neiederēties, tas ir pret mūsu izdzīvošanas pamatu pamatiem. Taču, kas un kurš grib izdzīvot?

Šis intensīvais laikmets brēktin brēc pēc un piedāvā neskaitāmas iespējas nobrucināt savas vecās programmatūras.. un ieinstalēt jaunas. Un ir normāli netikt galā ar savu nenormālību. Jo tas ir sasodīti smags darbs, kas prasa sasodīti daudz resursa un atvadas no visas tavas “normālās” dzīves, tās izsērošanu un pieņemšanu. Šķiet, ka nav nekā kur pieturēties, ka tā ir kuģošana atklātos ūdeņos bez navigācijas. Jā un Nē.

Paradoksāli, taču tā ir arī liela dāvana un izredzētība. Jā, izredzētos nomētāja arī ar akmeņiem un sita krustā. Taču tas ir prestižs klubiņš, kurā ar laiku gribēs iestāties arī normālie. Tātad sliktā ziņa ir tāda, ka mēs visi esam izredzēti un labā ziņa - garīgās slimības tomēr ir lipīgas! :) apčī

Un galu galā beigu beigās visā visumā - tas viss ved tikai pie Tīras Apziņas un Mīlestības.