Atvadas

2. oktobris, 2022 pl. 8:47, Nav komentāru

Es Neko vairs nemeklēju

Jo esmu atrasta

Savā visvājākajā vietā

Man grūti to pieņemt

Un es vēl cīnos

Jo “meklēt” ir bijis kā sirds

Kas pumpē asinis

Apstāties šķiet nāve

Kardiogrammas taisnā līnija

Tukša, klusa, nezināma teritorija

Ko darīt, kad nav jāmeklē?

Kā tikt galā ar vainas sajūtu un nemieru

Jo “meklēt” ir bijis dzīves jēga

Un tagad tā nav

Ir grūti izkāpt no šūpolēm

Pie kurām tik ļoti jau pierasts

Dzīve šķiet sastingusi

Ziemas guļā

Rudens, māci man mieru

Un atvadas

Nav komentāru

Komentēt