Arhīvs

27. oktobris, 2022 pl. 8:35, Nav komentāru

Viņa:

Ko Tu gribi, Vilks

Kad pielavies tik klusi

Neaicināts

Un bez atļaujas iegūsti

Nespēlējies ar mani

Kā bērns ar porcelānu

Neplēs manas vātis

Savaldi savu tumšo pusi

Es grasos iet ziemas guļā

Bet Tu kāp man uz astes

Labāk nemodini Pūķi

Kad viņš ir dusmīgs

Kad neesi gana drosmīgs

Jo es meklēju tevi

tavas acis, kuras mani ierauga

tavus pirkstus, kuri man pieskaras

tavus smieklus, kas mani piepilda

tavu smaržu, kura manī iesūcas

Jo es gribu tevi

Darot pāri sev

Es tevi izdzēsu no feisbuka

un aizvācu prom no acīm

Bet ne jau no sirds

Dzīvo tur rāmi

Es negribu tevi pazīt virtuāli

Un barot savas ilgas

Es gribu tikt tev cauri un pāri

Tu varbūt esi gana vīrišķīgs

Lai ar plinti krūmos sēdētu

Vai citiem gar degunu vicinātu

Bet ne tik ļoti

Lai ar Sievieti

Sevi konfrontētu

Metam mieru

Viņš:

Ar vienu soli

Pielavos

Ar otru sabradāju

Ar smaidu iekšā

Tieku

Tad ilkņi atsedzas

Un līdzko pavards

Silts

Un silta sirds

Sāk kaukt no

Tumsas

Balss

Atvaraini gārdzoša

Aiz astes velk

Ar nagiem plēš

Noturēties vien

Ar zobiem

Tevī

Tavā miesā

Tavā sirdī

Izrauts gabals

Kamēr dzīst

Es zūdu

Slēpnī

Bet šķita jau

Ka tik mazliet

Tā drusciņ

Nepavisam daudz

Ka nesāpēs

No sava kalna

Gala

No dziļā meža

Tumšā

Es ar gaisa

Skūpstu

Tavas rētas

Laizu

Kad dzirdi mani kaucam

Lavamies un smilkstam

Tumsā dusmās bailēs

Liesmas netērē

Es lielos tālos

Lokos iešu

Tik sajust

Purnu pametot

Pa vējam

Ka elpo

Pametot

Pa vējam

Dusi saldi

Pametot

Pa vējam

Pametot

Mieru

Metot

Nav komentāru

Komentēt