Ziemassvētku drānās tērpta

Gandrīz vai svēta

Tā ieradās un mani nolaupīja

Es redzēju viņu tik skaidri

Bet manas lūpas bij mēmas

Un ķermenis stings

Es nespēju pretoties

Tās indīgajam skūpstam

Vien šausmās noraudzījos

Uz savu ticību un cerību kūstam

Kur palika piedzimšana?

Kur palika brīnums?

Vai pēc varenās tumsas nāks varenā gaisma?

Varbūt

Droši vien

Man vienalga

Tumsas taustekļos

Tā nešķiet nekāda balva

Man apnikušas šīs spēlītes

Nav vairs kur patverties

Nekā, tikai es pati

Es pati?

Es nezinu, kā tas ir

Bet ja mani kāds dzird

Vairs nekādu heavy metal

Nekādu strongest warrior

Mocekļu un krustu

Nākamajā gadā

Atā!

Tikai maigumu un mīlu

Vienkāršu un normālu dzīvi

Vai tas ir manā varā?

Būšu godīga

Man šķiet, ka tas nav manā repertuārā

Es dejošu ar gaismu un tumsu

Līdz tās nebūs

Ne gaisma, ne tumsa

Un es nebūšu Es

Bet pagaidām man no šī karuseļa metas slikti un gribas izvemties