Ceļa diafānijas

8. janvāris, 2023 pl. 19:16, Nav komentāru

Es bieži raudu pie savas dienasgrāmatas
Vai nu aiz bēdām
Vai pateicības

Dievs nekad nepieviļ
Un kad to zinu
Es spēju panest Visu

Vairs nav kur noslēpties
Jo Viss ir Spogulis

Un kad esmu mierā
Ar Visu
Es esmu laimīga

Šī sajūta man vienmēr piederēs
Kaut zinu tā pagaisīs

Dievam tomēr nav vienalga

Viņš priecājas un bēdājas

Kopā ar mani

Kad man nekur nav jānokļūst beidzot

Es varu sākt beidzot

Dzīvot

Pa īstam

Nekas man nepienākas

Un viss ir sasniegts

Nav vairs ne upura, ne bērna,

Ne soģa, ne tirāna

Tikai mīlestība

***

Dzīve kā meditācija

Nemitīga atgriešanās

Pie Elpas un Vārda

Kas notur uz Ceļa

Kuram nav galapunkta un mērķa

Vien ceļš un mani Soļi

Katrs solis ir ceļš

Nav svarīgi, kur tas ved

Visi ceļi tāpat ved pie Dieva

Svarīgi ir, vai ļauju tam sevi šķīstīt

Kā alķīmiķim

Pārveidot un attīrīt

***

Es koķetēju un tielējos ar Dievu

Lūdzot man piešķirt otrā plāna, masu skatu un rezervistu lomas

Jo man ir bail

Kas viņam padomā

Patiesībā

Dzīve ir teātris

Tik daudz lomu un tēlu

Varbūt teātris ir dzīve

Kur būt par sevi pašu?

Nav komentāru