Nopūta*
5. marts, 2023 pl. 16:03,
Nav komentāru
tūkstošiem domu
nemierīgs prāts
ķermenis mierīgs
un vēl kāds
kas vēro
bet nespoguļo
tikai ir
ne saredzams, ne sajūtams
vien at-pazīstams
kas es esmu?
nav vārdu
vien dziļa klātbūtne
un Nopūta*
tik parasta un ikdienišķa
kā traukus nomazgāt
klusums, kas iekļauj visas skaņas
nekustība, kas iekļauj visas kustības
nekas, kas iekļauj visu
es esmu
ieskatos savās acīs
un redzu
kas darāms
atvērt
aizvērt
atkārtot
uzpūš vējš
ūdens virsma saviļņojas
turpinu vērot
eju pa mežu
viss mirst
viss dzimst
turpinu iet
*viens no nirvāna tulkojumiem
Tāds bija mans otrais (nosacīti garais) meditācijas retrīts dzīvē - mans prāts bija apņēmies tikt pie zelta āmura, sīvā konkurencē pats ar sevi radoši un inovatīvi ražojot vienu ideju aiz otras, kamēr mans ķermenis bija ieņēmis laiska runča ampluā, kurš neies jau ķert tās peles, kuras danco pa galdu..
Varētu teikt nekas īpašs, ja vien pēdējā naktī nepamanītu kādu, kas to visu vienā mierā vēro...un tas patiešām nav nekas īpašs, jo tas ir tas dabiskais, mums visiem piemītošais smalkā prāta stāvoklis, kurā noturēties ir tik grūti 🙂
Es bieži braucu uz Lūžņu. Tik bieži, ka varētu pat saukt par otrajām mājām. Paradoksāli, ka es parasti braucu tur strādāt, jo mācību semināri un retrīti jau labu laiku kā kļuvuši par manu “darbu”. Un darbā ne vienmēr ir komforta zona, gluži pretēji. Taču visvairāk darba man parasti ir pēc tam - ikdienā un īstajās mājās, tāpēc šoreiz es uz Staciju devos kā uz kūrortu vai atvaļinājumā - atpūsties, bez mērķa, bez gaidām, vienkārši būt uz meditācijas paklājiņa klusumā - ar sevi, pie sevis, sevī. Es neesmu zvērināts meditētājs, patiesībā mana pieredze ir necila, tāpēc savādi šķita, ka tā bija kā atgriešanās komforta zonā. Jā, pēc tik daudziem iekšējiem izaicinošiem ceļojumiem, es ilgojos pabūt “mājās” ilgāk, vairāk un pilnīgāk nekā izdodas ikdienā.
Vai gan tādas nav visu mūsu ilgas? Būt mājās, lai kur mēs atrastos un ko darītu? Nokļūtu pie sevis tuvu klāt un nekad nešķirtos? Dzīvot no patiesas un apzinātas esamības? Pastāvīgi un patstāvīgi?
Iekāpju mašīnā
Braucu atkal mājās
Nopērku kafiju
Runāju ar cilvēkiem
Turpinu meditēt
Meditācija ir viens no veidiem, kā doties iekšējā transformējošā ceļojumā. Un ticiet man - tie iekšējie ceļojumi ir tik aizraujoši, ka var nopietni izkonkurēt ārējos.
Lai nu kā - ja kādam ir interese par meditācijas praksi
Cēsīs
(kristīgās mistikas un zen tradīcijas bezformas meditāciju, ko mācos Lasāla Kontemplācijas skolā Via integralis), dodiet ziņu, varbūt varam ko noorganizēt - iknedēļas, iepazīšanās vai kādā citā formātā.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.