“Iekšējās patiesības pils iznīcinās daudzus cilvēkus; tā ir lēta lieta, pārsvarā nicināta, pat nīsta. Bet nevajag to ienīst, bet drīzāk mīlēt; tā ir lielākā bagātība, tā ir mīloša pret visiem un naidīga pret visiem. Jūs to varat atrast visur, un praktiski neviens to nekad nav atradis. Caur jums, bet ne no jums, ir viss, kas jums nepieciešams un ko jūs nepareizi meklējat ārpusē.

Tāpēc mācieties no sevis, lai kas būtu starp debesīm un zemi, lai visu saprastu. Tas ir tas, ko mēs sauktu par Es arhetipu un ko Dorns* sauktu par dievišķo tēlu zemapziņā, kas mājo psihē vai ķermenī un ir mikrokosms. Jūs varat iemācīties visu par “ārējo” arī vērojot “iekšējo” mikrokosmosu sevī.

Patiesas zināšanas par sevi ir zināšanas par objektīvo psihi, kas izpaužas sapņos un zemapziņā. K.G. Jungs savā mūža darbā saprata, ka iztēles, fantāziju un sapņu pasaule ir autentiska realitāte, citiem vārdiem sakot, tikpat reāla kā pasaule, kurā mēs dzīvojam, un ka šajā iztēles pasaulē ir iekšējās zināšanas un gudrības "raganu katls".

Dorns zināja, ka mēs visi ciešam no šaubām un kā tas ir jārisina.  Viņa atbilde un patiesība bija vienotībā/oneness (Es/Self). Ieliekot visas šaubas un ārējos viedokļus iekšējā kausējamā katlā, ar laiku no tā iznāk viena iekšējā patiesība. Lai to atklātu, mums jāsāk ar sevi, taču neviens nevar apzināties sevi, ja viņš nezina, kas viņš ir”.

*Gerhards Dorns, ārsts, dabas filozofs un alķīmiķis

No Marijas Luīzas fon Francas darba “Alchemical Active Imagination"