pro logs

Ir dīvaini sākt rakstīt grāmatu, nezinot, par ko tā būs. Zinot tikai to, ka kaut kas jāraksta.  Parasti taču ir jābūt vismaz kādai iecerei, domai, idejai. Aptuvenam scenārijam. Kaut vai elementārai ego vēlmei, hallooo! Bet nu strīdēšanās ar Dvēseli un pretimrunāšana viņai ir vien mutes dzesēšana, kuru es pilnasinīgi arī izmantoju, taču beigu galā atliek vienkārši paklausīt. Kas manam Ego, protams, nav nemaz tik vienkārši.

Jo Viņas* doma ir improvizēt. Performēt. Ļauties plūsmai. Saņemt no Klusuma nedzimušo, nebijušo, neiedomājamo. Darīšana ačgārni un aizpakaļus šķiet viņas stilā. Es saku, ka man nav svarīgi būt unikālai un atšķirīgai, un vai mēs nevaram šito darīt vismaz kaut kā saprotami un paredzami? Civilizēti? Klusums. Varat minēt, ko tas nozīmē.

Viņa grib eksperimentēt ar manu apziņu. Kas caur mani var atnākt, ja un kad es neko neizdomāju un nekontrolēju? Ir dīvaini, ka, uzkavējoties šajā neziņas punktā un laukā ilgāk, patiešām var sajust kaut ko lielāku, dziļāku un plašāku par manu ikdienišķo apziņu. Kādu, kas tomēr zina. Un diezgan labi.

Aizbildinos, ka “Kailums” jau nu arī nav nekāda racionāla padarīšana un plūsma man nav galīgi sveša. Taču “Kailums” tīri tehniski "sanāca" post factum, un tagad viņa grib radīt de facto, uz līdzenas vietas. Jaunu pieredzi.

Vīzdegunīgi smejos, ka nu mēs rakstām grāmatu par grāmatas rakstīšanu. Tīri tehniski, bēē. Un tīri publiski. Vai tas ir normāli? Retorisks jautājums, kam varēju netērēt 16 rakstu zīmes, pusminūti rakstot un pēc tam divreiz, protams, pārskaitot burtus.

Šī grāmata (vai kas tas būs) šoreiz nenāks no Viņas. Viņa ir tikai starpnieks. Vecmāte. Impulss. Varavīksne. Dzirksts. Mūza.

Neparasti vērot, kā Viņa atkāpjas kaut kā Lielāka priekšā. Dievdvesma. Uz brīdi sajūtu svētumu un godbijību. Kaut klibi, bet apzinos situācijas un mirkļa nopietnību. Neslēpjamies abas vairs aiz smiekliem un vārdiem. Saskatāmies. Un mēmi palokām galvas.

Man ir sajūta, ka žonglēju ar lielām bumbām. Atklāsmēm, pār kurām man nav nekādas teikšanas. Vien uzdevums ar ne-prātu aptvert un translēt bezgalību līdz mikroskopiskām detaļām.

Varbūt. 

Inshallah**

*Viņa = Dvēsele. Manas būtības daļa, ar kuru izkopju sarunas - logus.

** if God wills

Nav komentāru

Komentēt