Un Vārds tapa miesa

Dievs, tu reiz teici
Ka mans Vārds ir tavs Vārds
Lūdzu, dod man vārdus
Lai varu aprakstīt
Tevi
Neaprakstāmo

Raugi, tevī ir logi
Caur kuriem plūst sarunas
Ar Dievišķo
Tie jāver vaļā
Viens pa vienam
Lēnā Garā

Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū (Jņ 1:14)

Citāts no dzimstošās grāmatas (vai kas tas būs) "Dievdvesma. mono dia poli LOGI"

Līdzīgi Ričardam Roram es varu teikt, ka vairs "neticu" Dievam. Jo es viņu pazīstu. Zinu. Tāpat kā viņš mani. Pie citātiem šoreiz neko nepiebildīšu. Tie ir tāda kvintesence :) Vārdi palīdz, bet arī ierobežo. Lai tie nogulsnējas mūsu (zem)apziņā, trāpa sirdīs un sagatavo mūs priekpilnajai Ziemassvētku vēstij.  Sirsnībā. 

“Droši vien nav daudz cilvēku, kuri lasītu meditācijas Ziemassvētku svētvakara rītā, tādēļ apsveicu jūs, ka tomēr to darāt, kaut arī šodien ir tik daudz citu interesantu un gaidītu lietu, ko darīt.”

“Dievam bija jātop par miesu Jēzū. Dievam vajadzēja mums pateikt, ka būt cilvēka ķermenī ir labi. Tas ir ārkārtīgi būtisks Ziemassvētku vēsts aspekts.”

“Debesu valstība vienmēr ir aicinājums iet dziļāk. Svarīga ir tikai uzticēšanās. Dziļākajā būtībā mēs tiekam aicināti uz apziņas pārveidi, uz jaunu prātu vai sava veida “piedzimšanu no jauna”. Visas reliģijas norāda uz vienotību ar Dievu, tas ir centrālais jautājums. Dzīvot apzinātā vienotībā ar Dievu nozīmē būt pestītam.”

“Viena no lielākajām garīgās dzīves problēmām ir pieķeršanās savam paštēlam no maldīgu tēlu sistēmas - vienalga, vai tas būtu pozitīvs vai negatīvs. Dzīves pirmajā pusē mums nepieciešama kāda identitāte, taču diemžēl mēs sajaucam priekšstatu par sevi ar to, kas patiesībā esam Dievā. Kad Dieva dotais tēls kļūst par mūsu paštēlu, mēs patiesi esam brīvi. Mums ir jāatrod sava īstā patība. “

“Ar domāšanu mēs nevaram ieiet jaunā dzīvē. Ar savu dzīvi mēs ieejam jaunā domāšanas veidā. Vienīgais veids ir darot - šķērsojot šķietamo neiespējamības un nepierādāmības robežu. Tādēļ mēs to saucam par ticību.”

“Tieši mūsu prāta un sirds grēki (Mt 5:20-48) ir tie, kas padara Lielo Attēlu gandrīz nesaskatāmu. Taču nav tā, ka mēs tiktu sodīti par saviem grēkiem - tieši mūsu grēki ir tie, kas mūs soda. Ja rīkojamies saskaņā ar patiesību un dzīvojam savienoti ar pasauli, kāda tā ir, mēs tiekam svētīti, žēlastība var brīvi plūst un no saskarsmes ar Lielo Attēlu nāk mierinājums.”

“Neauglīgas sievietes un spitālīgie ir klasisks tēls, kas norāda uz stāvokli “pirms”. Auglīgas sievietes un izdziedināti spitālīgie ir tēli, kas norāda uz priekpilno stāvokli “pēc”. Autentiskas sastapšanās ar Dievu mūs visus padara garīgi auglīgus un savstarpēji saistītus.”

“Dieva valstības cilvēki veido vēsturi. Viņi izlaužas cauri šīs pasaules mazajām valstībām, nonākot pie alternatīvas, daudz lielākas pasaules, pilnīgas Dieva radības.”

“Marija un Jāzeps pilnībā uzticējās savai iekšējai pieredzei un drosmīgi sekoja tai ar aklu ticību, ka viņu pieredze ir patiesa. Neviens neapliecināja, ka viņiem būtu taisnība. Viņu vienīgais drošības tīkls bija Dieva mīlestība un žēlastība.

“Būt “paklausīgam” nozīmē būt uzticīgam savai dziļākajai iekšējai balsij, un tas ir vienīgais veids, kā Dievs mums var ko pasacīt. Marijas “jā” tika sacīts ticības tumsā, viņa neko nezināja pilnīgi droši, viņu neapstiprināja kāds Svēto Rakstu citāts, doktrīna vai pāvests. “

“Garīgi runājot, autoritāte rodas no tā, ka cilvēks ir izgājis cauri pārbaudījumiem un tumsai un rezultātā kļuvis brīvāks, laimīgāks, dzīvāks un citiem saistošāks. Pārveidoti cilvēki pārveido citus cilvēkus. Tieši jomās, kurās mēs paši esam izmainīti, cietuši un dziedināti, visvairāk varam mainīt citus. Pēc kāda laika tas kļūst acīm redzami.”

Nav komentāru

Komentēt