Es tev nerakstu Jo baidos No savām iedomām Ilūzijām un kaislībām Kas satricina manus drošos pamatus
Mani mācīja, ka viens dziļurbums ir vērtīgāks Par daudzām iesāktām akām Es cenšos būt teicamniece Jo mani mācīja, ka mīlēt var jebkuru Tikai jāgrib Un es tam ticu Tikai man nesanāk
Jo es kā tāda sapņotāja Gribu To Vārdiem neaizsniedzamo Kam ir augsta Iedomātās drošības cena Bet zinu Ka nekā vērtīgāka šai dzīvē Vairs nava
Es tev nerakstu Jo baidos Ka reiz sabrukšu līdz ar savām iedomām Par mīlestību Zinot, ka akli lēkšu bezdibenī Tāpat
Kāda jēga nomirt Nepieredzot dzīvi Visā tās krāšņumā Nožēlā
Es maksāšu dārgi Par savām iedomām Jo kas gan var būt patiesāks Par tām
Es tev nerakstu Jo…
“Send”
Love ir pirmā reakcija. Vienīgā. Jo par to viss šis stāsts.