Dialogs. Vēl viens

Lasīju pārdomas Tavas
Par to, kas bija pirmais vista vai ola
un redzēju kā pūķis pats savu asti ēd
Vēl sapnī man sekoja tā tēls
Kā domas virpulis cēls
Tev ir taisnība par sevi
Vai Tev ir taisnība par citiem
Un vai vispār par citiem Tu domā un raksti?
Nezinu, bet tavi raksti
Atgādina, ka azimuts katram ir savs
un paceļ spoguli priekšā
Tāds tavu vārdu darbs

Kas ir es
Un kas ir citi?
Ja ne Viena
Bezgalīgie simti

Ir tik daudz vārdu
Ko varētu tev teikt
Bet es tev uzdāvināšu
Vērtīgāku kaut ko
Neko

Nekas ir neizmērojams
Nekas ir pirms Sākuma
Nekas ir tas
Kā mēs spējam iztēloties Visu
Tu man dāvā neaptveramo
Es tikai mirkli tajā dzīvoju
Pirms atkal izzūdu
Paldies

Mani raksti
Mani dzemdina un nogalina reizē

Dejojot ar mūžību
Es nevaru nobriest
Nemirstot

Brīdī, kad būsi
Nobriedusi
Tu mirsi
Pasaulei

Man bail
Ka tas varētu notikt
Vēl pirms manas nāves

Bet zinu, ka tad
Man nebūs bail

Nav komentāru

Komentēt