Uz KAUNA takas #1

Mana kauna oficiālais atzinums #1

Man ir bail sev pievērst (gan negatīvu, gan pozitīvu) uzmanību, jo tas var draudēt ar kaunu - izgāšanos, kritiku, nepieņemšanu, izraidīšanu, sāpēm, kā arī man trūkst iekšējās atbalsta sistēmas - pašizpratnes, kā veselīgi tikt galā ar uzmanības un labvēlības apliecinājumiem (ja mana dziļākā pārliecība ir, ka definitīvi esmu defektīva). Mana iekšējā subpersonību armija brīdina, lai palieku maza, klusa, nemanāma, apvaldu savas emocijas, noliedzu savu vajadzību pēc rūpēm, uzmanības, novērtējuma un mīlestības, kā arī, baidoties no pamešanas un noraidījuma sāpēm, ir izstrādājusi neskaitāmas taktikas, kā nepielaist cilvēkus sev pārāk tuvu. Pārsvarā ar izvairīšanos vai uzbrukumu. Tikai tad es būšu drošībā. Drošā attālumā no sāpēm un ievainojumiem, taču arī no dzīvas dzīves.

Paradoksāli, ka visu šo pašu var izjust cilvēks, kurš ārēji izskatās pašpārliecināts un veiksmīgs.

Biju cerējusi pāršļūkt pāri šai apkaunojošajai tēmai - izlasīt, pieņemt zināšanai un miers, bet nekā :) Pievēršanās kaunam ir iekustinājusi ko cilvēciski fundamentālu un bāzisku. Ko saredzu pilnīgi visos. Bet pieņemsim, ka šī ir mana kauna pašdziedināšana un pašterapija, kura var noderēt vēl kādam.

Papildu video ierakstiem man prasījās izrakstīt sev būtiskāko no Ilses Sandas grāmatas “Aci pret aci ar KAUNU”. Un jau pirmajā nodaļā tiek izgaismots svarīgākais. Taču teorija bez prakses mūsu iekšējai attīstībai nedod nekādus rezultātus un tikai “izciestais ir apgūtais”, tāpēc piedāvāju apdomāt vismaz 1. nodaļas noslēguma jautājumus un panēsāt tos sevī, un kas zina, kur tie aizvedīs :)

***

“Bieži vien kauna sajūta ir slēpta. Tā mēdz slapstīties zem pārspīlētas savaldības (vai bravūrības*), zemas pašcieņas (vai augstas pašpārliecinātības*), spēku izsīkuma sociālās situācijās un nespējas veidot ciešas attiecības. Tā var būt arī vardarbības un dusmu cēlonis.

Vainas apziņa ir saistīta ar rīcību, kauns - ar visu jūsu būtību. Kaunu var izjust, nespējot to noformulēt vārdos - tā var būt neskaidra nojausma, ka ar jums kaut kas nav kārtībā, ja jums šķiet, ka jūs nemīl, kā arī bailes, ka tiksiet atklāts vai arī izslēgts no sabiedrības. Tas saglabājas kā šaubas par sevi un savu cilvēcisko vērtību. Trauksme, kas rodas no kauna, var būt ļoti spēcīga, jo mūsu smadzenes savā ziņā funkcionē (pārrakstījos - fuckcionē) tieši tāpat kā senā pagātnē, kad cilvēki dzīvoja savannā.

Jūsu kauna sensors” gādās, lai jūs neizdarītu neko tādu, kā dēļ varat tikt izmests no grupas. Tomēr tas neiet līdzi laikam un sūta daudzus viltus brīdinājumus, kā rezultātā mēs joprojām cīnāmies par izdzīvošanu nevis veidojam atklātas, tuvas un mīlošas attiecības ar citiem*. Atšķirībā no senās pagātnes mūsdienās nedrošības atzīšana un ievainojamības izrādīšana (saviem mīļajiem) ir tikpat svarīga kā spēja izmantot spēku.

Tāpat iekšējais sensors zvana viltus trauksmi ikreiz, kad saskaraties ar to pašuztveres daļu, kurā jums trūkst iekšējā atbalsta, un tādēļ nejūtas drošs, vai ar jums viss ir kārtībā. Kauns būtībā ir reakcija uz nedrošību, ko raisa nepietiekama pašizpratne. Īpaši nepatīkami ir tas, ka bieži vien kaunamies par pašu kauna sajūtu.

Situācijas, kas izraisa kaunu:

• ārējais izskats
• emocijas
• savas vajadzības
• dzīves situācijas
• paštēla sabrukšana
• kad citi pret jums izturas slikti
• vājība vai atkarība
• nenosakāma sajūta, ka ar jums kaut kas nav kārtībā
• kauns par kādu citu cilvēku
• kad esat aculiecinieks kaut kam sliktam

Kaunam mēdz būt dažādas pakāpes un intensitātes - no riebuma līdz vieglai neērtības sajūtai par sevi. Jūs varat pat neapzināties, ka tad, kad jūtaties vientuļš un noskumis, noteicošais faktors ir kauns. Jūs varat izjust kaunu pat tad, kad racionālais prāts saka - nav nekā, par ko būtu jākaunas. Kauns ir dziļi iesakņojies, un ar veselo saprātu to nav iespējams tā vienkārši aizslaucīt prom.

Kauna sajūta sagrauj dzīves. Tā pārliecina jūs, ka jāsaraujas čokurā aiz vairoga, kur mēģināt noslēpties no sevis un no citiem. Šis vairogs aiztur gaismu un neļauj skaidri saskatīt lietas, līdzīgi kā netīrs logs, kas izkropļo komunikāciju starp jums un cilvēkiem ārpusē.

Ne jau jūs esat problēma; ne jau jūs esat tas, ar kuru kaut kas nav kārtībā - pat tad, kad tā jūtaties. Tas ir tāpēc, ka reiz* ir noticis kaut kas slikts. (Šo kauna māktajiem vajadzētu ierāmēt ar lieliem burtiem!)

Vingrinājums

1. Kas jums izraisa kauna sajūtu?
2. Kādās situācijās jūsu sociālais sensors pārspīlē risku izcelties uz pārējo fona?
3. Vai varat saskatīt atšķirību starp vainas apziņu un kauna sajūtu?”

*mans komentārs, interpretācija

Nav komentāru

Komentēt