Kauna dienasgrāmata #4 | Līdzekļi

Nepilnu divu nedēļu laikā, kopš “atklāju” savu kauna dienasgrāmatu, vienlaikus notiek divi paradoksāli procesi: pirmais - jūtos uzšķērsta, uzplēsta, vāja un ievainojama; otrais - jūtos spēcīga, pašapzinīga, drosmīga, mīloša un līdzjūtīga pret sevi.

Joka pēc izpildot kauna testu otro reizi, es ieguvu par 30% mazāk punktu un varēju viegli izšķirt, kura manas patības daļa atbild uz apkaunojošajiem jautājumiem - ievainotā vai veselā. Tieši tā šķiet notiek homeopātiska dziedināšana.

Zemāk apkopoju citātus no Ilses Sandas grāmatas “Aci pret aci ar kaunu” otrās daļas, kurā apkopoti dažādi praktiski padomi un vingrinājumi un kurai man vēl jāiet cauri lēnām, soli pa solim un rūpīgi. Jo izbrāzties cauri kaunam nav nekāda māksla, taču dziļai dziedināšanai vajag laiku, pacietību un iejūtību. Un es esmu diezgan droša, kādēļ man dzīvē vismaz šobrīd ir iedalīts daudz laika :)

Lai pielaikotu mīlestību!

Pirmie 3 vingrinājumi:

* Vismaz 3 cilvēkiem (vēlams svešākiem) uzdodiet jautājumu: “Kāds ir tavs iespaids par mani?”
* Nofilmējiet sevi sociālās situācijās un pēc tam izpētiet videoierakstā, kā izskatāties no malas.
* Apsēdieties pie spoguļa, ieskatieties sev acīs un ar patiesu interesi pajautājiet: “Kā tev klājas?”, “Ko tu šobrīd vēlies?” Dariet to vismaz reizi dienā.

***

Kā jau mēdz būt ar lielāko daļu psiholoģisko grūtību, universāls līdzeklis, lai atbrīvotos no kauna un aizpildītu tukšumus mūsu apziņā, ir mīlestība. Taču, kad ir atmodināts kauns, jūs turaties pa gabalu no citiem un lielākoties vēlaties noslēpties, īpaši no tā, kas jums visvairāk vajadzīgs - mīlošām acīm - lai pasargātu sevi, ja kāds mūs patiesi ieraudzīs un atklās mūsu kaunu un ievainojamību. Tiem, kam mīlestība nepieciešama visvairāk, mīlošas attiecības var izraisīt problēmas, tāpēc ir jāsāk ar “mazām porcijām” un terapijai ir nepieciešams ilgs laiks.

Disharmoniskas savstarpējās attiecības tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un tas pats notiek ar kaunu, ko tās rada. Mums visiem ir tukšumi patībā - lieli vai mazi - neviens nekad nav saņēmis iejūtīgu un pilnīgu visu savas personības daļu spoguļojumu, taču nekad nav par vēlu rast spoguļojumu, kuras jums trūka bērnībā.

Jūs varat kļūt daudz noturīgāks pret kauna sajūtu, izveidojot kontaktu ar sevi tik dziļā līmenī, kas ļauj jums mainīt savu lomu un uzskatus pašam par sevi. Tā ir vieta, kur jūs nekas neesat - ne šis, ne tas, ne gudrs, ne muļķis, ne skaists, ne neglīts - jūs esat tikai dzīvs cilvēks, kurš elpo dzīvi.

Jo lielāks būs kontakts ar to jūsu daļu, kas uz visu raugās ar lielāku perspektīvu, jo labāk tiksiet galā ar viļņiem, kāpumiem un kritumiem jūsu dzīvē. Jo biežāk jūsu identitāte nāks no šī dziļākā līmeņa, kur nešaubāties, ka dziļi dvēselē esat labs tāds, kāds esat, jo mazāk jūs ievainos tas, ko citi par jums domā un kā viņi jūs redz.

Atklājot, kādas tieši ir iezīmes vai situācijas, kurās jūtaties apkaunots, jūs varat atrast taku, kur jūsu patība ir vāja. Izvairīšanās no kauna mēdz maksāt pārāk dārgi - zaudētas iespējas, attiecības, dzīves vitalitāte.

Ja izvairāties no apkaunojošām situācijām vai cenšaties par tām nedomāt, jūs esat īpaši viegli pakļauts jauniem tāda paša veida pārdzīvojumiem. Jūs atkal un atkal varat pieļaut sajūtu, ka tā vai citādi esat kļūdījies vai “slikts”, nevis mēģināt sevi aizstāvēt. Ja atrisināsiet iepriekšējās pieredzes problēmas, sapratīsiet, ka tā nav jūsu vaina, un tas stiprinās jūsu pašcieņu.  

Pakāpeniska atklāšanās ir jūsu iespēja. Jums ātri vien var iepatikties atbrīvošanās sajūta, ko gūstat, daloties apkaunojošajā noslēpumā, un tas savukārt sniegs jums stimulu cīņai pret kauna sajūtu un sevis apspiešanu.  

Tas, kas nav labi attiecībās, ir jāizlabo to ietvaros, bet tam nav jānotiek tieši tajās pašās attiecībās. Tieši tā dzīves laikā piedzīvotās disharmoniskās attiecības var neitralizēt citās attiecībās, kurās sajūtat mīlošu rezonansi un to, ka tiek saskatīta jūsu dziļākā būtība.

Nekad nav par  vēlu šādai dziednieciskai pieredzei. Kad cilvēkam, kurš jūs patiešām redz, parādāt to savu daļu par kuru kaunaties vai citādi stājaties aci pret aci ar savu kaunu, jūs piedzīvojat ko jaunu un nozīmīgu, un tas var piešķirt dzīvību neauglīgajiem tukšumiem jūsu patībā un ļaut jums plaukt un zelt, iegūstot lielāku iekšējo brīvību.

Ja vēlaties aizpildīt tukšumu jūsu iekšējā atbalstā, ir labi būt kopā ar cilvēkiem, kas var izdarīt to, ko vēl neesat apguvis, kam piemīt liela drosme, un tiem, kas jūtas patiesi apmierināti ar lielāko daļu savas personības - gan ar labo, gan slikto pusi.

Kad attālināmies paši no sevis, mēs izjūtam vislielāko vientulību. Daļa mūsu būtības ir spiesta dzīvot slepenu dzīvi izsūtījumā, kas kaitē ne tikai mūsu spējai sevi sajust, bet arī rada grūtības veidot intimitāti ar citiem.

Ja gribam, lai mūsu būtības zudušās daļas atgrieztos mājās un mēs kļūtu par vienotu veselumu, ir jāmācās uz kaunu izraisošām atmiņām palūkoties no cita skatupunkta. Sajūtai, ka kaut kas nav kārtībā brīdī, kad pārņem kauns, nav nekādas saistības ar to, kas esat vai ko tobrīd darāt. Tā var būt tikai zīme, ka ka savstarpējā mijiedarbība ir aizgājusi šķērsām vai ka iepriekš esat piedzīvojis disharmoniskas attiecības un pārpratis pats sevi, domādams, ka esat slikts - bet tā ir kļūda, ko var izlabot. Ir svarīgi ar sevi atjaunot labas, līdzjūtīgas un mīlošas attiecības, kuras kauna sajūta ir sagrāvusi.

Ja palūkosieties uz savu dzīvi, domājot par to, kā jums pietrūka jau pašā sākumā, jūs droši vien izjūtīsiet skumjas, zaudējuma un tukšuma sajūtu, taču atradīsiet arī iemeslu lepoties ar to, kāds esat kļuvis. Ja prasmīgi apgūsiet mīlošu attieksmi pret sevi, šī mīlestība līdzīgi sīkiem vilnīšiem izplatīsies uz apkārtējiem cilvēkiem un nākamajām paaudzēm.

Ja iesaistāmies dialogā ar tukšumu, tas brīnumainā kārtā atklāj neskaitāmus ceļus uz pavisam jaunām pasaulēm. Tāpēc nevajadzētu bēgt no tukšuma vai no tā, kas aktivizē tukšumus mūsu patībā. Tie ir pilni iespēju, kas vēl jārealizē."

Nav komentāru

Komentēt