Savas dzīves vienā kvadrātmetrā Ieslodzīta un atbrīvota Kā lilijas pumpurā novītis zieds Tās snaudošais spēks Apstājies laiks, bet dzīve kūsā Starp elpām un domu mākoņiem Trauksmes virpuļiem Un saldās smaržas reiboņiem Lūkojos Budas pievērtajās acīs Rītausmā klusajos vecpilsētas jumtos Atspīd sveces gaisma un manas ilgas Debesīs sārtojas rudens Bet manā dārzā viss plaukst Sulīgi zaļo pilea depressa Un blakus lokanā meitene No staipekņu klases Karaliskā jogas pozā Tērpusies zeltā Vai tu šoreiz atkal izlocīsies Vai paliksi mierā Un ļausi dzīvības sulām Pārvietot tavus iekšējos kalnus Mirstot un dzimstot vienlaikus Pulsējot vienā ritmā Ar rāmo, krāšņo dzīvi Mūžīgi topot (P)ar kluso dabu