Nekas man ir uzklupis Ar jaunu sparu Tas negrib Lai es kaut ko daru Bet es! Gribu, gribu, gribu Rasties no Ādama ribas Būt sieviete Vai kaut kas Nav nozīmes Bet Es! Kuram Ir Nevis Nav Nekā Par Sevi Saucama
Tukšumā Āāāāā Es joņoju uz riņķi Kožu sev astē Tik neizturami Ir atkal būt te Kur jāaizmirst par sevi Vēl vairāk Ak, nē!
Es gribu radīt Mākslu No Nekā Vai varētu vismaz tā? Tam jābūt savienojamam Iespējamam, nedalāmam Patiesam Cik nu es saprotu Ar vienu kāju tukšumā Ar otru formā Esot Soli pa solim Es cenšos kā protu Tā nav mana disciplīna Un norma Jo Visu gribu reizē ar Neko Džekpotā solīto
Bet kuru gan tas interesēs Kad es Vienkārši un sirsnīgi Par sevi pasmieties spēs Un jau tagad Man gandrīz vai jāsmejas Es turos Bet Lielie Smiekli ir lipīgi Nezinīša brīvības Prieka cienīgi