Garīgais gogelmogelis

Arvien biežāk saskaros ar cilvēku apjukumu un nesapratni, kam šajā garīgo prakšu gogelmogelī vairs ticēt, un pamanu, ka bieži mūs nomoka tieši pirms/preracionālās un pār/transracionālās apziņas stadiju iekšējais konflikts.

Lai to ilustrētu, īsi citēšu izcilo vācu teologu darbu “Dievs 9.0”, kas atklāj cilvēka un visas cilvēces garīgās attīstības - apziņas evolūcijas procesus un kas būtu jāizlasa ikvienam, kuru nodarbina garīgi, dvēseliski un savas izaugsmes jautājumi. Izņemti no konteksta, šie citāti var radīt pretestību, taču uztveriet to kā virzienu, kurā lūkoties.

“Tiek piedāvāts mežonīgs preracionālo pieredžu iespēju mikslis - šo nedēļas nogali pavadām sasvīdušā indiāņu telti, nākamo - Vičas reliģijas ceremonijā, aiznākamajā - ceļojam uz pavasarīgo mežu pie laumām un fejām, bet tad dodamies uz saules rituālu Stounhendžā. Šĩ pre/transmistrojuma veida pārstāvji tic, ka iespējami vairāk racionālās apziņas pakāpes cilvēku ir jāved atpakaļ pie "dabas dvēseliskajām straumēm", lai industriālas sabiedrības taptu par auglīgām, ekocentriskām un dvēseliski orientētām kopienām.

Pre/transmistrojuma lamatās tiek iedvesta arī doma, ka katrs indivīds pats var veidot savu realitāti. Pirmām kartām tā ir ar pseidogarīgumu izgreznota egocentriska visvarenības fantāzija. Šĩ ideja vienkārši ir preracionāla māņticība tāpat kā bestsellers "Lūgumi kosmosam", saskaņā ar kuru cilvēks uzskata, ka materiālās vēlmes var piepildīt ar savu domu spēku. Tai nav nekāda sakara ar transracionālu apziņu un patiesu garīgumu un misticismu. Lai ātri izvērtētu abus virzienus, kā kritērijs var kalpot šāds īss formulējums: maģija (preracionālais) vēlas kaut ko dabūt, patiesais (transracionālais) misticisms vēlas atdot.

Transracionālās garīgās pieredzes pārspēj racionālo apziņu, nevis to izslēdzot, bet iekļaujot. Transracionāla apziņa atzīst zinātnes sasniegumus, un tās domas ir loģiskas un saprātīgas kā racionālās apziņas pakāpē. Tomēr vienlaikus šĩ apziņa arī transcendē šīs apziņas pakāpes novilktās robežas un līdzās saprātam akceptē arī intuīciju, iztēli, ķermeņa uztveri un citas izziņas pieejas.”

Atsaucoties uz Ričardu Roru, “cilvēki ar augstākām apziņas pakāpēm rada alternatīvu apziņu. Lielāko daļu no mums un mūsu domāšanu veido dominējošā apziņa. Mūs veido tas, kā visi domā, kā domā kultūra. Tas, ko nākamo apziņas pakāpju pārstāvis uzdrošinās darīt, ir ieiet dominējošās apziņas vidū un radīt alternatīvu, jaunu iespēju kopumu. Uz mums zināmo paskatīties citādāk. Šie cilvēki palīdz mums uzzināt to, ko mēs jau zinām. Ja mēs mācāmies klausīties, mēs zinām daudz vairāk, nekā saprotam. Visiem autentiskajiem garīgajiem skolotājiem viņu vēstījums ir tāds pats kā viņu dzīve; viņu dzīve ir viņu vēstījums.

Neatņemama šo augstāko apziņas pakāpju sastāvdaļa ir personiska un tieša Dieva pieredze, tāpēc veids, kā šie cilvēki dalās ar mums, ir balstīts uz viņu pārliecību, ka viņi kaut kādā veidā ir iekļuvuši Dieva pieredzē. Viņi ir iekļuvuši Dieva sirdī, un tāpēc viņi spriež par cilvēka realitāti, pamatojoties uz to. Mēs varētu mēģināt to raksturot kā iekšējās autoritātes veidu, kas rodas, klausoties it visā, pārvarot bailes, lai cilvēks kļūtu intīms ar visu. Šādi cilvēki zina patiesību, par kuru viņi runā.”

Augstāko apziņas stadiju cilvēki mūsdienās vairs nav nekāds retums, kaut arī, protams, mazākums. Daudzi ir ieguvuši kognitīvi plašu un visaptverošu sapratni par dzīvi, attīstību un izaugsmi, taču viņu psiholoģiskajām un morāles attīstības līnijām vēl jāpievelkas. Jānostabilizējas un jāiemieso. Tieši šeit, šķērsojot stadijas, bieži rodas iekšējs konflikts. Mēs saprotam, ka esam izauguši no vecā zābaciņa, taču mums vēl pietrūkst gan informācijas, gan pieredzes par turpmāko ceļu. Mēs arvien vairāk sākam meklēt un visu nepieciešamo atrast paši sevī. Garīgās izaugsmes telpa ir tam visam pa vidu - just, saprast, gribēt un iemiesot.

Garīgi autentiski cilvēki paši ir šķērsojuši tuksnesi un ieguvuši (turpina iegūt) jaunu, skaidru redzējumu, taču viņi neapgrūtinās jūs ar savu ego un savas pareizības smagumu. Viņi joprojām un vienmēr būs ceļā, gatavi mācīties no visiem un visa. Ar vēlmi dot un kalpot. Viņi nebūs jūsu skolotāji, kuri kaut ko māca, bet draugi, kuri jūs saprot un jums tic.

Lai mums katram pa labam draugam, kurš palīdz saskatīt, saprast un pieņemt savu iekšējo un pasaules daudzveidību.

Nav komentāru

Komentēt