1.nedēļa Drošības izjūtas atgūšana

Negatīvie priekšstati un pozitīvie apgalvojumi

Bez īpašas piepūles un kauna mēs sevi šaustām ar negatīviem aizspriedumiem, ka neesam pietiekami talantīgi, gudri, oriģināli vai jauni, bet pateikt sev kaut ko labu nebūt nenākas viegli un iesākumā šķiet pat biedējoši. Kad sākam strādāt ar pozitīvajiem apgalvojumiem un negatīvajiem stereotipiem, vecie ievainojumi un sen aizmirstie iekšējie briesmoņi no zemapziņas dzīlēm mēdz uzpeldēt virspusē.

Lai dzīvotu radošu dzīvi, mums jāpārstāj baidīties no kļūdām. /Dž.Č.Pīrss

Viena no mūsu radošās esības svarīgākajām nepieciešamībām ir atbalsts. Diemžēl tas nav (bijis) tik viegli iegūstams.  Daudzkārt agrīnās radošās ilgas un vēlmes tiek ignorētas vai apslāpētas jau pirmsākumos. Vecāki, vislabāko nodomu mudināti, cenšas bērnos attīstīt tieši pretējo - praktisko domāšanu.

Starp vēlmi realizēt sapni un bailēm no tā neizdošanās dzimst ēnu mākslinieki. Viņi nespēj sevī ieraudzīt radošo pirmsākumu, kuru tā apskauž citos.

Ļoti bieži tieši uzdrīkstēšanās nevis talants cilvēkiem liek pievērsties mākslai, turpretī citus drosmes trūkums pārvērš ēnu māksliniekos, kuri rod patvērumu ēnā un baidās spert soli saulesgaismā, baidoties, ka tās spozmē sapnis sabruks.

Ir nepieciešams apzinīgs un pilnvērtīgs darbs ar sevi, lai atbrīvotos no šīs lomas.

Radošums ir rotaļa, bet ēnu māksliniekiem iemācīties rotaļāties ir ļoti grūti. Iemācīties radīt ir līdzīgi kā iemācīties staigāt. Sākumā jūsu māksliniekam - bērnam ir jāiemācās rāpot. Tad sekos pirmie patstāvīgie soļi un, neizbēgami, pirmie klupieni…

Radošā atmoda ir kā gatavošanās maratonam. Par katru ātrā tempā noskrietu kilometru jāveic desmit kilometri lēnākā tempā, lai arī tas var nepatikt mūsu patmīlībai. Mēs vēlamies, lai viss izdodas lieliski un uzreiz, taču radošo atmodu tā nevar piedzīvot. Tas ir grūts, reizēm mulsinošu vai pat apkaunojošu pārbaudījumu piesātināts process. Būs daudzas reizes, kad neizskatīsimies ne tuvu tik labi, kā vēlētos, gan savās, gan citu acīs, bet mums jāpārstāj no sevis prasīt pārspīlēti daudz. Nav iespējams veikt pozitīvas pārmaiņas sevī un vienlaikus allaž izskatīties nevainojami.

Atcerēsimies, ka dabā katram zaudējumam ir sava nozīme. Atrodot pareizu pielietojumu, katra neveiksme var kļūt par kompostu, kas bagātinās augsni nākamās sezonas radošajiem panākumiem. Mums jārēķinās ar ilgu laiku, augļu nobriešanu un ražas novākšanu, nevis ātriem rezultātiem.

Lai kļūtu par īstu mākslinieku, sākumā jābūt gatavam kļūt par sliktu mākslinieku. Ļaujiet sev būt iesācējam.

Mums ir ārkārtīgi daudz maldīgu, negatīvu priekšstatu un klišeju par radošiem cilvēkiem, kuras mēs aizgūstam no vecākiem, reliģijas, kultūras vai pat draugiem. Mums jāiemācās tie atpazīt un atbrīvoties, pretnostatot to alternatīvas.

Par dzīves prioritāti padariet savu jaundzimšanu. /Robina Norvuda

Nav komentāru

Komentēt