6.nedēļa Pārpilnības izjūtas atgūšana

Nozīmīgs radošo spēju bloķētājs ir nauda jeb mūsu attieksme pret to. Attieksme, kas neļauj izpausties pārpilnībai un greznībai mūsu dzīvē. Mēs sev iestāstām, ka Dievam nav nekāda sakara ar naudu. Mēs pieķeramies savām finansiālajām raizēm un izmantojam tās kā veidu, lai izvairītos ne tikai no mākslas, bet arī no garīgās izaugsmes.

Šādas domāšanas pamatā ir uzskats, ka Dievs ir līdzīgs bargiem vecākiem ar ļoti stingriem uzskatiem par to, kas mums būtu piemērots. Daudzi no mums grūtības pielīdzina vērtībai, bet mākslu uzskata par slaistīšanos. Smags darbs ir labs darbs. Nepatīkams darbs droši vien stiprina mūsu morālo stāju. Tas, kas mums padodas viegli un šķiet piemērots, piemēram, gleznošana, noteikti ir kaut kas sekls un nav uztverams nopietni.

Kādam Dievam jūs vēlētos ticēt? Ko labvēlīgi noskaņots Dievs domātu par jūsu radošajiem mērķiem? Vai tāds Dievs vispār var eksistēt? Raugoties uz to, ko radījis Dievs, ir pilnībā skaidrs, ka viņš nezināja, kad apstāties :) Nav tikai vienas rozā puķes vai pat piecdesmit.. - to ir simtiem...

Pārāk bieži mēs piedzīvojam radošo strupceļu un vainojam tajā naudas trūkumu. Tas nekad nav īstais šķērslis. Patiesais šķērslis ir izjūta, ka esam ierobežoti un bezspēcīgi. Māksla pieprasa, lai mēs sev dotu iespēju izvēlēties. Būtībā tas nozīmē izvēli rūpēties par sevi. Kad apspiežam sevī spēju priecāties, anorektiski atsakoties no mazajām dzīves dāvanām, mēs noraidām arī lielākas. Neaizmirstiet - nevis Dievs, bet jūs esat skopulis.

Tie, kas pilnībā nosprostojuši radošā darba enerģijas plūsmu, attapsies, ka dzīve šķiet tukša un bezjēdzīga par spīti tām neskaitāmajām nenozīmīgajām lietām, ar kurām esam to piepildījuši.

Mākslas radīšana sākas ar prasmi kalt dzelzi kamēr tā karsta. Tā sākas ar atrašanos šeit un dienas baudīšanu. Tā sākas ar nelielu sevis palutināšanu un atpūtu. Ja būsiet gatavs pieņemt Dieva dāsnumu, viņš spēs būt daudz dāsnāks pret jums.

Radošās izpausmes nav un nekad nav bijušas saprātīgas. Kāpēc lai tās tādas būtu? Kāpēc jums tādiem jābūt? Vai vēl arvien uzskatāt, ka mocības ir morāla vērtība?

Tieši tas, ko patiešām vēlamies darīt, ir mūsu īstā sūtība. Kad darām to, kas patiesi atbilst mūsu sūtībai, nauda uzrodas, durvis atveras, mēs jūtamies noderīgi, un darāmais darbs šķiet kā izprieca.

Radošums izpaužas paradoksā: nopietna māksla rodas nopietnas rotaļāšanās rezultātā.

Nav komentāru

Komentēt