Rozā brilles Ir abpusgriezīgs asmens Tās ārda un reizē lāpa Bet cērt tik dziļi Ka nepalīdz ne plāksteri Ne anestēzija Vai es gribu rozā brilles? Nē, vairs nekad! To atstātās brūces vēl gail Un man ir bail No domas vien Man gribas raudāt un bēgt Un tieši rīklē tām lēkt Jo citu zāļu jau nav